Izstāde.

Novembra beigās mūsu projekta "rADI!" dalībnieki prezentēja savus darbus izstādē, ko organizējām krodziņā "Visi Savējie", Āgenskalnā. Izstādē tika prezentēta arī projekta laikā izveidota brošūra, kurā aprakstījām cimdu un zeķu adīšanas pamācības no A-Z, kā arī sniedzām latviešu ornamentu.Labāko darbu foto Jūs varat apskatīt zemāk:

Projekts tapis pateicoties programmas „Jaunatne darbībā” finansējumam. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai publikācijas autors, un Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas iespējamo izmantošanu.

Zeķītes stulms:

Uzmetiet uz divām kopā saliktām īsajām adatām 40 valdziņus. Tad vienu adatu izvelciet no uzmestajiem valdziņiem un izadiet vienu kārtu sviķeļainajā adījumā (viens valdziņš labiski, viens valdziņš kreiliski utt.), sadalot valdziņus pa četrām adatām (uz katras adatas pa 10 valdziņiem).

Tādējādi ir izadīti visi 40 valdziņi un darbā iesaistītas četras adāmadatas; piektā adata ir darba adāmadata.

Pie pirmās adatas valdziņiem piespraudiet saspraužamo adatu. Turpmāk šī adata būs orientieris darbā.

Tālāk jāada pa apli pulksteņa rādītāja virzienā aptuveni 5 cm valnīti sviķeļainajā rakstā. Kad valnītis noadīt, adiet 5 cm labiskajā adījumā (līdz potītei).

Papēdis:

Adījumu sadaliet divās vienādās daļās un tālāk adiet tikai tos valdziņus, kas atrodas uz divām adatām: uz trešās un uz ceturtās adāmadatām. Pirmās un otrās adāmadatu valdziņi papēža veidošanā nepiedalās.

Vieglākai adīšanai būtu vēlams valdziņus no trešās un ceturtās adāmadatām pāradīt uz vienu adatu. Tad adiet taisnu gabalu labiskajā adījumā papēža augstumā. Papēža augstumu var noteikt sekojoši: malējo valdziņu skaitam jābūt vienādam ar valdziņu skaitu uz 1 adāmadatas. Šajā gadījumā jābūt 10 malējiem valdziņiem (20 kārtu).

Pēc tam adīšanu uz augšu pārtrauciet, pēdējo rindiņu izadot labiski.

Tagad sāciet papēža veidošanu, noraucot valdziņus. Domās valdziņus sadaliet trīs daļās, ieskaitot malējos valdziņus. Ja gadījumā valdziņu skaits nedalās ar 3, tad atlikumu pievienojiet vidējai daļai. Šajā gadījumā uz sānu malām būs pa 6 valdziņiem, bet vidū - 8 valdziņi.

Sāciet noraukšanu:

1.kārta (adījuma kreisā puse jeb kreiliskais adījums):
izadiet pirmās sānu daļas sešus valdziņus, tad vidējās daļas valdziņus, izņemot pēdējo - astoto valdziņu. Šo valdziņu kopā ar tam blakus esošo otrās sānu daļas valdziņu izadiet kreiliski. Pārējie otrās sānu daļas valdziņi paliek neizadīti. Apgrieziet adījumu uz otru pusi.

2.kārta (adījuma labā puse jeb labiskais adījums):
malējo valdziņu noceliet un stingri pievelciet pie adatas, tad noadiet visus vidējās daļas valdziņus, izņemot pēdējo. Šo valdziņu kopā ar tam blakus esošo valdziņu izadiet labiski aiz aizmugurējām malām. Adījumu apgrieziet.

Atkārtojiet pirmo un otro kārtu, līdz visi sānu daļas valdziņi saadīti ar vidējās daļas malējiem valdziņiem (jānobeidz ar labās puses kārtu). Tagad uz adatas palikuši tikai 8 vidējās daļas valdziņi.

Zeķes daļa no papēža līdz pirkstu noraukumam:

Šeit atkal jāsāk adīt pa apli labiskajā adījumā. Ar adāmadatu, uz kuras atrodas papēža vidējās daļas valdziņi, no zeķes labās malas uzņemiet jaunus valdziņus no papēža malējiem valdziņiem - katru malējo valdziņu izadiet labiski, pavisam 10 valdziņus.

Tad ar brīvo adāmadatu izadiet 10 valdziņus uz 1. adāmadatas, pēc tam ar citu adāmadatu - 10 valdziņus uz 2. adāmadatas. Ar brīvo adatu uzņemiet jaunus valdziņus no papēža malas (tikpat, cik uzņēmāt pretējā malā) un ar to pašu adatu izadiet pusi no papēža vidējās daļas valdziņiem (4 valdziņus).

Jūs atkal esat iesaistījusi darbā visas četras adāmadatas. Uz 3. un uz 4. adāmadatām jābūt vairāk valdziņu nekā uz 1. un 2. adāmadatām. Šie liekie valdziņi nepieciešami, lai zeķe nespiestu kājas pacēlumu.

Adiet pa apli un vienlaikus norauciet liekos valdziņus uz 3. un 4. adāmadatām, saadot tos pa 2 kopā kreiliski katrā 3. kārtā (aplī).

Noraukumu vietas jāveido pēdu malās, tas ir, 3.adāmadatas sākumā un 4.adāmadatas beigās. Kad uz šīm adatām ir sākotnējais valdziņu skaits (pa 10 valdziņiem uz katras adatas), noraukšanu jābeidz un jāada labiski līdz mazā pirkstiņa galam 6 cm.

Pirkstgalu noraukšana:

Katrā kārtā vai katrā otrajā kārtā (pēc vajadzības) saadiet kreiliski kopā pa diviem valdziņiem kārtējās adatas beigās. Tādējādi pirkstgals veidosies ieapaļš. Jānorauc tik ilgi, kamēr uz katras adatas paliek pa vienam valdziņam. Nogrieziet pavedienu, ar lāpāmās adatas vai tamboradatas palīdzību izvelciet cauri visiem četriem valdziņiem, cieši savelciet un ar tamboradatas palīdzību ievelciet zeķes kreisajā pusē.

Projekts tapis pateicoties programmas „Jaunatne darbībā” finansējumam. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai publikācijas autors, un Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas iespējamo izmantošanu.

Cimds

Adīšanas pamācības, kuras esmu lasījusi, ir ļoti aptuveni uzrakstītas, un ir nepieciešamas priekšzināšanas, lai cimdi iznāktu bez caurumiem, vienmērīgi un skaisti. Vai arī blakus ir jābūt kādam adītājam, kas ir jau izpētījis dažādus knifiņus un adīšanas viltības. Tādēļ nolēmu uzrakstīt ļoti sīku un konkrētu aprakstu, kā uzadīt skaistus, vienkāršus klasiskos dūraiņus tad, ja adīt esi sācis nesen un tuvumā nav pieredzējis adītājs, kam prasīt padomus vai nav laika vai līdzekļu, lai nopirktu un izstudētu adīšanas grāmatas, kurās arī ne vienmēr ir pieminēti dažādi it kā sīkumi, kas ir svarīgi, lai galarezultāts patiktu un būtu vēlme uzadīt jaunus un arvien sarežģītākus darbiņus.
Katram adītājam adījums veidojas atšķirīgs- citam ciešāks, citam vaļīgāks. Tādēļ, ja esi adītājs- iesācējs, tad vēlams pirmo darbu izvēlēties vienkāršu, piemēram, šalli vienkāršā adījuma rakstā. Tādējādi adījums “iestrādāsies” rokās un varēsi darba gaitā izpētīt, ar kāda rupjuma dziju un kāda izmēra adatām ir ērtāk adīt. Tabulas ar norādītajiem cimdu izmēriem un nepieciešamo valdziņu skaitu ir ļoti aptuvenas, jo jāņem vērā individuālā adītāja tehnika, dzijas veids un biezums. Ja adījums veidojas ciešāks, tad dūraiņi iznāks mazāka izmēra, nekā norādīts tabulā, un otrādi.

Pirms cimdu adīšanas var arī uzadīt nelielu paraudziņu, lai atrastu piemērotāko adatu izmēru konkrētajai dzijai. Es vienmēr adu nelielu paraudziņu, parasti 10 valdziņus platu un 10 kārtas garu. Ja paraudziņu ada gludajā labiskajā adījumā, tad lai tas nerullētos, malās ir jāizada 1 kreiliskais valdziņš, t.i., pirmo valdziņu noceļ, otro izada kreiliski, trešo līdz astoto izada labiski, pēdējos divus izada kreiliski (jo pēdējais valdziņš, adījumu apgriežot, būs jānoceļ). Adījumu griež uz kreiso pusi, pirmo valdziņu noceļ, otro izada labiski, trešo līdz astoto kreiliski, pēdējos divus labiski. Tādā veidā ada tik kārtas, cik valdziņu ir uz adatas (viena kārta ir izadīti valdziņi vienā virzienā). Tad adījumu norauc.
Noraukšanas video-pamācību var apskatīties te http://www.emia.lv/news/adijuma-norauksana/

Tad šo paraudziņu caur marli vai kādu plānu audumu izgludina un izmēra ar lineālu, cik valdziņu ir vienā centimetrā. Piemēram, ja 1 centimetrā ir apmēram 2,5 labiskā adījuma posmi jeb pīnītes, un plaukstas apkārtmērs ir 20cm (mērlente brīvi jāapņem ap plaukstu zem īkšķa), tad nepieciešams uzmest 2,5x20=50 valdziņus, t.i. 52 valdziņus (kopējam valdziņu skaitam jādalās ar 4).

Adot pirmo cimdu, iesaku turēt pa rokai pildspalvu un lapiņu, lai atzīmētu, cik rindas vai valdziņus esi izadījis, lai viss nenojuktu un nesaputrotos. Kad būsi tādā veidā izadījis pāris cimdus, tad adījuma tehnika jau paliks atmiņā arvien labāk un varēsi iztikt bez pierakstīšanas, jo valdziņu skaits un svarīgās adīšanas viltībiņas atcerēsies bez pamācības pārlasīšanas. Vēl iesaku pirmos cimdus adīt no vidēja biezuma dzijas, lai būtu sajūta un pašam prieks, ka adījums aug un veidojas. Adot no smalkas dzijas, ir jābūt pacietībai un pieredzei, lai darbiņš pusceļā neapniktu un dūrainis netiktu nomesta stūrī, jo nav pacietības sagaidīt, kad tad būs gatavs galarezultāts.

Domāju, ka šī pamācība būs lielisks palīgs arī skolēniem mājturības stundās, jo kamēr skolotāja sēž klāt un visu parāda un izstāsta, viss it kā ir skaidrs, bet tiklīdz pašam mājās ir jāiezīmē īkšķa vieta, tad viss jau ir aizmirsies, ne vienmēr tuvumā ir oma vai mamma, kam prasīt palīdzību, un grāmatā dotais apraksts ļoti sīki neparāda dūraiņu adīšanas gaitu.

Kad būsi izpētījis un apguvis klasisku dūraiņu adīšanu, tad vari ķerties klāt un paeksperimentēt ar dažādām cimdu adīšanas variācijām. Tādējādi, it kā nedaudz kaut ko pamainot adīšanas gaitā, varam iegūt interesantus un krāšņus cimdus. Vari arī radīt pats savu dūraiņu adīšanas variantu, sakombinējot kopā dažādus adīšanas paņēmienus, krāsas un dzijas veidus. Cimdus var arī izrotāt ar dažādiem izšuvumiem, adītiem vai tamborētiem elementiem, pērlītēm u.tml.

Šajā pamācībā ir aprakstīts, kā uzadīt M izmēra dūraiņus (plaukstas apkārtmērs 20 cm). Izmantota vidēja rupjuma dzija (uz dzijas etiķetes norādītais adatu izm. ir 4-5). Dūraiņu adīšanai nepieciešams 100g dzijas. Kopumā ir uzmesti 52 valdziņi, kuri tiek sadalīti pa 13 uz katras adatas.

• Valnītis 
1) Uzmet nepieciešamo valdziņu skaitu uz 2 kopā saliktām adatām- šajā piemērā tie ir 52 valdziņi. Kad nepieciešamais valdziņu skaits ir uzmests, vienu no adatām uzmanīgi izvelk laukā. 

Dažādus valdziņu uzmešanas veidus var apskatīt te http://www.musturs.lv/adisanas-abc/valdzinu-uzmesana/ un http://www.liis.lv/majtur/darbmac/abece.htm,
kā arī video-pamacībās
http://www.emia.lv/news/valdzinu-uzmesana/

2) Valdziņus sadala uz 4 adatām, pa 13 valdziņiem uz katras. Tad adatas saliek aplī (jāievēro, lai pīnīte nav sagriezusies)! Uzsāk adīt, savienojot pīnītes pirmo ar pēdējo valdziņu. Adot uz apli, katras adatas pirmo valdziņu jāpievelk nedaudz ciešāk, lai starp adatām adījumā neveidotos atstarpes, un cimdi iznāktu gludi un vienmērīgi.

3) Ada valnīti, cik garu vēlas (parasti apm. 6- 7cm). Klasisko valnīti veido sviķelī- 2 labiski, 2 kreiliski valdziņi utt.vai 1 labiski, 1 kreiliski utt.

Kā adīt labiskos un kreiliskos valdziņus, var apskatīt te
http://www.musturs.lv/adisanas-abc/valdzinu-veidi/,
kā arī video-pamācībās http://www.emia.lv/news/labisko-un-kreilisko-valdzinu-adisana/

Šajā piemērā izadītas 20 kārtas jeb apļi. Viena kārta jeb aplis ir uz riņķi izadīti valdziņi no visām 4 adatām.
Ja esi iesācējs, tad vienkāršāk būs adīt sviķeli no 1 labiska un 1 kreiliska utt. valdziņa, jo tad būs vieglāk izsekot adījuma raksta gaitai.
Kārtas adījumā var saskaitīt, vadoties pēc pīnītes posmiem labiskajā adījumā. Jāatceras, ka vēl viena kārta ir valdziņi, kas atrodas uz adatām.

• Delnas daļa
Delnas daļu ada gludajā labiskajā adījumā apm. 6- 7cm garu. Šajā piemērā izadītas 22 kārtas labiskajā adījumā.

Adot pirmo labisko kārtu pēc sviķeļa adījuma, jāseko līdzi, lai valdziņi neveidotos griezti. T.i., adot virs labiskajiem valdziņiem, adatu dur valdziņam no apakšas, bet virs kreiliskajiem valdziņiem- no augšas caur viduci.
Atšķirību starp parastiem un grieztajiem valdziņiem var apskatīt te http://www.musturs.lv/adisanas-abc/valdzinu-veidi/

Īkšķa vietas iezīmēšana
To var iezīmēt divējādi- ieadot īkšķa vietai paredzētajos valdziņos kontrastējošas krāsas dzijas pavedienu vai uzlasot paredzētos valdziņus uz drošības adatas. Man ērtākais veids šķiet valdziņu uzlasīšana uz drošības adatas, jo tad īkšķim paredzētajā vietā paliek atvērums, kas ir ērti, lai darba gaitā varētu labāk uzmērīt cimdu. Tādēļ šajā pamācībā aprakstīts šis otrais īkšķa iezīmēšanas veids.

Vienkrāsainiem cimdiem īkšķa vietu var iezīmēt uz jebkuras no adatām. Adītājiem- iesācējiem iesaku īkšķi iezīmēt uz pirmās adatas labajai rokai un uz otrās adatas kreisajai rokai, jo tādējādi ir vieglāk izprast cimda veidošanas principu.

Tātad uz pirmās adatas izada 2 valdziņus labiski, nākamos 9 uzlasa uz drošības adatas. Tad pie pirmajiem 2 izadītajiem valdziņiem uzmet klāt vēl 9 valdziņus (tik, cik tika uzlasīti uz drošības adatas). Beigās pieada klāt vēl 2 pēdējos valdziņus.

Valdziņu uzmešana
1) Izveido no dzijas pavediena vienkāršu cilpiņu,
2) uzver to uz adatas,
3) viegli pievelk to, atstājot nelielu atstarpi starp iepriekšējo valdziņu.

Kad īkšķa vieta iezīmēta, nākamo trīs adatu valdziņus izada labiski. 
Tad ir jāizada valdziņi uz adatas, kur ir izveidots īkšķim paredzētais atvērums. Tos ada šādi:
1. pirmos 2 valdziņus izada vienkārši labiski, t.i., adatu dur valdziņam no apakšas caur vidu,
2. nākamos 9 valdziņus jāizada griezti- valdziņa priekšējo diegu pavelk uz savu pusi, ar rādītājpirkstu piespiež diegu no aizmugures pie adatas, lai pavediens saglabātos vaļīgs, un izada labiski valdziņu, adatu durot no apakšas caur vidu,
3. pēdējos 2 valdziņus izada parasti labiski.

Tālāk turpina adīt delnas daļu- parasti tik kārtas, cik valdziņu ir uz 2 adatām. Lai cimds derētu precīzāk, ieteicams to uzmērīt un adīt tik kārtas, kamēr tiek nosegts mazais pirkstiņš.
Šajā piemērā izadītas 26 kārtas gludajā labiskajā adījumā.

• Noraukšana
Tad veido cimda noraukumu- vienkrāsainiem dūraiņiem klasiski veido apaļo noraukumu, bet krāsainajiem- trīsstūrveida. Tā kā trīsstūrveida jeb jumtiņa noraukums ir vienkāršāks, tad pirmajiem dūraiņiem iesaku izvēlēties šo noraukuma veidu.

Trīsstūrveida jeb jumtiņa noraukums
1.adata- 1.valdziņu izada labiski, otro un trešo saada ar pārcelšanu, t.i., 2.valdziņu noceļ bez izadīsanas, 3.valdziņu izada labiski un nocelto valdziņu pārvelk pāri izadītajam. Atlikušos 1.adatas valdziņus izada labiski.
2.adata- 10 valdziņus izada labiski, vienpadsmito un divpadsmito labiski saada kopā, t.i., adatu dur caur abiem valdziņiem kopā no apakšas caur vidu. Pēdējo 1 valdziņu izada labiski.
3.adata- ada tāpat kā 1.adatas valdziņus.
4.adata- ada tāpat kā 2. adatas valdziņus.

Valdziņus saada katrā kārtā, līdz uz adatām kopumā paliek 8 valdziņi. Pēdējos 8 valdziņus saada kopā šādi- nogriež diegu (jāatceras atstāt tik garu diega galu, lai to pēc tam būtu ērti atšūt) un katrus 2 valdziņus saada kopā- 1. un 2.valdziņus saada ar pārcelšanu un izvelk pavedienu, 3. un 4.valdziņus saada labiski, nākamos divus atkal ar pārcelšanu un pēdējos divus- saadot labiski.

Ja grib veidot spicāku cimda galu, tad var noraukt vēl vienu kārtu un atstāt uz adatām 4 valdziņus (uz katras adatas pa vienam). Pēdējos 4 valdziņus saada kopā šādi- nogriež diegu, un to izvelk cauri katram valdziņam atsevišķi.

(Lai adatas neslīdētu ārā, uz to galiem var uzmaukt nelielus dzēšgumijas gabaliņus, bet es daru tā- kad uz katras adatas paliek 2 valdziņi, uzlasu uz pirmās adatas otrās adatas valdziņus un tāpat uz trešās adatas uzlasu 4.-tās valdziņus.)

Apaļais noraukums
Klasiski apaļo noraukumu veido, saadot labiski 2 valdziņus katras adatas vidū un beigās (adatu dur caur abiem valdziņiem no apakšas).

1) Lai iegūtu pāra skaitu valdziņus uz katras adatas, tad pirmajā kārtā saada 2 valdziņus tikai katras adatas vidū- 6 labiski, 2 saada, 5 lab. utt.
2) Turpmāk saada valdziņus katras adatas vidū un beigās- 4 labiski, 2 saada, 4 lab., 2 saada utt.
3) Tad izada 3 kārtas gludajā labiskajā adījumā bez valdziņu saadīšanas.

4) Nākamajā kārtā atkal saada- 3 labiski, 2 saada, 3 lab., 2 saada utt.
5) Divas kārtas izada bez valdziņu saadīšanas.

6) 2 labiski, 2 saada, 2 lab., 2 saada utt.
7) Viena kārta bez valdziņu saadīšanas.

8) 1 lab., 2 saada, 1 lab., 2 saada utt.
9) Tad saada katrus 2 valdziņus.

10) Tad var rīkoties kā aprakstīts iepriekš- diega pavedienu izvilkt caur pēdējiem 8 valdziņiem, vai saadīt vēl katrus divus valdziņus un diegu izvilkt caur pēdējiem 4 valdziņiem.

• Īkšķa adīšana
Pieaugušo cimdiem īkšķi ada uz 4 adatām, bet bērnu cimdiem to var adīt arī uz 3 adatām, lai atvieglotu darba gaitu. Tādā gadījumā īkšķa aizmugures valdziņus atstāj uz vienas adatas, bet priekšējos valdziņus sadala vienādās daļās uz 2 adatām.

Uzlasa uz adāmadatas 9 valdziņus no kniepadatas jeb “drošības adatas”.
No īkšķa otras malas arī jāuzlasa 9 valdziņi. Cimdu tur ar valnīti pret sevi un uzlasa pīnītes valdziņus, kas atrodas ārmalā. Adatu valdziņos dur no apakšas caur vidu, un tos uzlasa no labās uz kreiso pusi.

Tālāk ir jāuzņem brīvie pavediena pārstaipi no īkšķa sāniem- uz katras adatas uzņem vienu pārstaipu. 
Tagad uz katras adatas ir 10 valdziņi, kurus vienmērīgi sadala uz 4 adatām- pa 5 valdziņiem uz katras.

Īkšķi sāk adīt no tās adatas, uz kuras atrodas no drošības adatas uzlasītie valdziņi- šī turpmāk būs 1.adata, tālāk secīgi ir 2., 3. un 4.adatas.
1.adatas visus 5 valdziņus izada labiski.
2.adatas 4 valdziņus izada labiski, bet 5. valdziņu- labiski griezti (adatu dur valdziņam no augšas caur vidu).
3. un 4.adatas visus izada labiski griezti- adatu dur valdziņiem caur apakšu. Ja valdziņš nav elastīgs, tad ar adatu aizķer priekšējo valziņa pavedienu un pavelk uz savu pusi, ar rādītājpirkstu diegu piezpiežot no aizmugures pie adatas.

Tad ada gludajā labiskajā adījumā tik kārtas, cik valdziņu ir uz 3 adatām, vai cimdu piemēra un īkšķi ada tik garu, lai tiek nosegts nags apmēram līdz pusei. Šajā piemērā kopumā adīju 17 kārtas. Kārtas var saskaitīt, vadoties pēc īkšķa sākuma 1.valdziņa, kurš pirms diega nostiprināšanas ir vaļīgāks un adījumā ir labi pamanāms. 

Īkšķa noraukšana
Īkšķa noraukšanai izmanto to pašu veidu, ko cimda delnas daļas noraukumā, piem., ja delnas daļā tika izmantots trīsstūrveida noraukums, tad arī īkšķa noraukšanai jāizmanto šis pats veids.

1) Trīsstūrveida jeb “jumtiņa” noraukums tiek veidots kā aprakstīts iepriekš.
2) Apaļais noraukums īkšķim tiek veidots nedaudz atšķirīgi kā delnas daļas noraukums (valdziņus saada katras adatas beigās un starpās izada pa vienai kārtai bez raukšanas).
• Šajā piemērā uz katras adatas ir 5 valdziņi, tātad pirmajā kārtā uz katras adatas 3 valdziņus izada labiski un 2 saada. Tad seko 1 kārta bez saadīšanas. 
• Nākamajā kārtā 2 valdziņus izada labiski un 2 saada, atkal seko 1 kārta bez saadīšanas.
• Vienu valdziņu izada labiski, 2 saada.
• Uz katras adatas palikuši 2 valdziņi- tos var saadīt un diega pavedienu izvilkt caur 4 valdziņiem, bet var arī to izvilkt caur pēdējiem 8 valdziņiem.

Read more: http://www.emia.lv/news/klasisku-durainu-adisana-iesacejiem/

 Projekts tapis pateicoties programmas „Jaunatne darbībā” finansējumam. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai publikācijas autors, un Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas iespējamo izmantošanu.

                                                              
                                                                 LIELVĀRDES JOSTA!

Lielvārdes josta ir populārākā etnogrāfiskā josta 21. gs. Latvijā.
Josta joprojām tiek nēsāta pie Lielvārdes tautastērpa, kā arī tiek plaši lietota kā latviskā, labā simbols dažādos pasākumos. 

Tradicionāli par Lielvārdes jostām sauc Lielvārdē un tās apkaimē (Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagastos) 19. gs. no sarkana vilnas un balta linu diega darinātās rakstainās audenes un to atdarinājumus.
21. gs. Latvijas muzejos un privātkolekcijās atrodami vairāk kā 100 dažādi 19. gs. darināto Lielvārdes jostu raksta varianti.

Lielvārdes jostas raksta bagātības, mainīguma, kā arī savdabīgo galu dēļ patiesi uzskatāmas par audēju meistardarbu,  kura radīšanā audējam nepieciešamas gan labas iemaņas, gan liela deva pacietības un uzmanības.

Mūsu biedrības biedri apmeklējot Lielvārdes muzeju uzzināja, ka lielvārdes josta satur aizsargājošu zīmju kopumu. Katram cilvēkam ir sava aizsargājoša zīme, kuru var mēģināt sajust vēlkot roku pāri jostai, ko mūsu biedrības biedri arī mēģināja izdarīt. 

Pastāv arī ticējums, ka josta, apņemot augumu, veido apli, savukārt aplis noslēdz telpu un tādējādi pasargā. Apģērbs sargā cilvēka augumu, bet josta satur apģērbu, noslēdzot to, turklāt palīdzot saglabāt siltumu. Josta simboliski nodrošina auglību. Godu rituālos un svētkos jostai bijusi nozīmīga loma. To esam pārbaudījuši arī paši uz sevis. Aptaujājot projekta dalībniekus, kuriem bija tas gods nēsāt jostu muzeja apmeklējuma laikā secinājām, ka tiešām tās sajūtas ir dīvainas, daži projekta dalībnieki sajuta siltuma savukārt citam sāka reibst galva.

Īpaša nozīme ir Lielvārdes jostas krāsai. Sarkanais tonis šķeterētai vilnas dzijai senāk iegūts no madarām, bet tagad tas variējas no ķieģeļsarkana līdz purpuram, baltie diegi ir no lina vai kokvilnas. Sarkanais apzīmē cilvēku, cilvēcisko un Zemi, baltais – dievišķo, debesis un Visumu.

Zīmēm ir daudzas nozīmes, tāpēc būtu grūti izlasīt zīmju vai simbolu kopumu kā rakstītu tekstu. Tādas zīmes, kādas ir latviešiem, piemēram, svastikas, dažādi krusti, Jumis, zalktis, sastopamas arī citur pasaulē, un tas liecina, ka Lielvārdes josta jāskaidro visas pasaules kultūrvēstures kontekstā, ka tā vēsta par vispārzināmām, pasaulīgām, mītiskām lietām.

Pievienot parakstu

Šī josta nereti tiek nosaukta par vēstuli no kosmosa, par šifrētu ziņu no senatnes, kas glabā nenoskaidrotu sakrālo informāciju, no dieviem ierakstītu un nodotu nākamajām paaudzēm. Ir skaidrs, ka latviešu folklorā un rakstos, zīmēs, ornamentos saglabāta vērtīga informācija par seno cilvēku pasaules uztveri.

Zīmes, kas parādās Lielvārdes jostā, ir ļoti senas. Tām līdzīgas sastopamas arī citviet pasaulē, tomēr tādā izpildījumā un kompozīcijā mūsu jostai līdzinieču nav. To var uzlūkot gan kā meditatīvu sistēmu, mantru, svētos vārdus, lūgšanu, gan kā hronoloģisku, lineāru stāstījumu par kādu vēsturisku notikumu vai, piemēram, cilvēka mūža ritējumu, gan kā vēstījumu par pasaules, Visuma radīšanu un informāciju no kosmosa, kā ziņu par lietām, kas pastāv vienmēr un visur neatkarīgi no laika un vietas.

Ornamenti

Latviešu ornamenti jeb raksti, kas sastopami dažādos rokdarbos ir latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas gan jau ir zaudējuši savu sākotnējo nozīmi un saglabājušies kā dekorācijas vai latviešu tautas tērpu elementi. Ornamenti tiek dalīti dažādās grupās, viena no ornamentu grupām ir ģeometrisko ornamentu grupa, pie kuras tiek pieskaitīti latviešu tautastērpu elementu izmantotie ornamenti.
Pavisam var izdalīt vairākus desmitus patstāvīgu ornamentālu zīmju, kuras tikušas dažādi kombinētas tautastērpu un aksesuāru rotājumos, tādejādi ar laiku tika izveidotas tikai latviešu tautastērpiem raksturīgas ornamentālās kombinācijas.
Latviešu raksta skaistajām formām ir svarīgs arī to raksturs un saturs, kas liecina par tautas kultūru, kā arī tiem ir tradīciju spēks. Rihards Zariņš

sarakstīja krājumu "Latvju raksti" trijos sējumos, savukārt Jūlijs Madernieks

latviešu ornamentus izmantoja savdabīgā lietišķās mākslas stila radīšanai, un apkopoja savus metus krājumā "Raksti".
Ornamentu veidotāji - audējas, izšuvējas, kalēji XIX gs. ornamentu zīmes apzīmēja dažādi, salīdzinot ar dabā sastopamām formām, piemēram: "krustiņš", "lapiņa", "zvaigznīte", "spolīte". V.Klētnieks konstatēja nosaukumu nenoteiktību pat vienā novadā un tai pašai teicējai: "Trūkst nosaukumu tieši pašām raksturīgākajām zīmēm, piemēram, tai pašai svastikai.

Tā nosaukumu tautā nemin par J.Niedre, kaut gan gandrīz ikvienā Krustpils novada jostā ir vismaz pa kādam ugunskrusta paveidam. A.Dzērvītis norāda, ka Zaubē nepazīst "ugunskrusta" vārda, un to sauc vienkārši par "krustiņu". Tātad tautā lietotie nosaukumi sistemātiskam latvju ornamentu aprakstam neder. Autodidaktu aprindās XX gs. pirmajā pusē plašu popularitāti ieguva idejas par atsevišķu ornamenta zīmju mitoloģiski simbolisko jēgu, piešķirot ornamentu zīmēm pašizdomātus nosaukumus, piemeklējot atbilstošus tēlus mitoloģijā, piemēram: "kāškrusts", "Laimas zīme", "Māras zīme", "Zalkša zīme", "Jumja zīme", "Ūsiņa zīme" u.c.

Projekts tapis pateicoties programmas „Jaunatne darbībā” finansējumam. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai publikācijas autors, un Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas iespējamo izmantošanu.