Pavisam var izdalīt vairākus desmitus patstāvīgu ornamentālu zīmju, kuras tikušas dažādi kombinētas tautastērpu un aksesuāru rotājumos, tādejādi ar laiku tika izveidotas tikai latviešu tautastērpiem raksturīgas ornamentālās kombinācijas.
Latviešu raksta skaistajām formām ir svarīgs arī to raksturs un saturs, kas liecina par tautas kultūru, kā arī tiem ir tradīciju spēks. Rihards Zariņš
Ornamentu veidotāji - audējas, izšuvējas, kalēji XIX gs. ornamentu zīmes apzīmēja dažādi, salīdzinot ar dabā sastopamām formām, piemēram: "krustiņš", "lapiņa", "zvaigznīte", "spolīte". V.Klētnieks konstatēja nosaukumu nenoteiktību pat vienā novadā un tai pašai teicējai: "Trūkst nosaukumu tieši pašām raksturīgākajām zīmēm, piemēram, tai pašai svastikai.
Tā nosaukumu tautā nemin par J.Niedre, kaut gan gandrīz ikvienā Krustpils novada jostā ir vismaz pa kādam ugunskrusta paveidam. A.Dzērvītis norāda, ka Zaubē nepazīst "ugunskrusta" vārda, un to sauc vienkārši par "krustiņu". Tātad tautā lietotie nosaukumi sistemātiskam latvju ornamentu aprakstam neder. Autodidaktu aprindās XX gs. pirmajā pusē plašu popularitāti ieguva idejas par atsevišķu ornamenta zīmju mitoloģiski simbolisko jēgu, piešķirot ornamentu zīmēm pašizdomātus nosaukumus, piemeklējot atbilstošus tēlus mitoloģijā, piemēram: "kāškrusts", "Laimas zīme", "Māras zīme", "Zalkša zīme", "Jumja zīme", "Ūsiņa zīme" u.c.
Projekts tapis pateicoties programmas „Jaunatne darbībā” finansējumam. Par publikācijas saturu ir atbildīgs tikai publikācijas autors, un Eiropas Komisija nav atbildīga par šīs informācijas iespējamo izmantošanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru